Kādi mēs esam

Augsburgas ticības apliecības 1. artikuls runā par Dievu, kā Viņš mums ir atklājies. Tādā pat veidā Augsburgas ticības apliecības 2. artikuls dod mums ieskatu par to, kādi esam mēs, cilvēki, raugoties Dieva acīm. Šeit nav pilnīgs cilvēka attēlojums – kas un kāds viņš ir, piemēram, attiecībās ar līdzcilvēkiem. Augsburgas ticības apliecības 2. artikuls grib norādīt … Turpināt Kādi mēs esam lasīšanu

Trīsvienīgs Dievs

Šeit var arī piebilst, ka nedz Kristus, nedz Sv. Gars nav radības, tādēļ tos arī nevajadzētu sajaukt ar kaut ko no radītās pasaules. Augsburgas ticības apliecība piemin dažus piemērus, kuros var redzēt šīs kļūdas. Jēzu gan Jaunajā Derībā sauc par “Vārdu” (Jņ. 1:1; 1. Jņ. 1:1) , bet Viņš nav līdzīgs “runātajam vārdam”, nedz sludinātajam … Turpināt Trīsvienīgs Dievs lasīšanu

Trīsvienības mācība

Augsburgas ticības apliecība māca, ka luteriskās draudzes ir vienotas senās baznīcas ticībā “dievišķas būtnes vienībai un trim personām”. Trīsvienības mācība ir viens no pašiem grūtākajiem jautājumiem ar ko mums vispār teoloģijā ir jānodarbojas.Tā runā par attiecībām, kādas pastāv Dieva Tēva, Jēzus Kristus un Svētā Gara starpā, lai tādā veidā nepieļautu nopietnas kļūdas Bībeles izpratnē un … Turpināt Trīsvienības mācība lasīšanu

Kas ir Dievs?

Augsburgas ticības apliecības 1. artikuls vispirms apliecina kristiešu kopējo ticību, ka ir viens Dievs, pasaules Radītājs un Kungs. Viņš ir Radītājs, t.i., Dievs, kas licis rasties visam, kur iepriekš nebija nekā (1. Moz. 1-2). Ja Viņš nebūtu radījis, nebūtu nedz mūsu, nedz pasaules, kurā mēs dzīvojam (Rom.4:17). Arī “neredzamās lietas” – eņģeļi un garīgās būtnes … Turpināt Kas ir Dievs? lasīšanu

Tikai viens Vidutājs

Pirms reformācijas cilvēki bija sākuši vērsties pie citiem, nevis pie Jēzus, kā pie saviem “vidutājiem”. Daudzi pielūdza svētos un Jēzus Kristus māti un lūdza viņu aizstāvību Dieva priekšā. Luterāņi risināja šo jautājumu Augsburgas ticības apliecības 21. artikulā, norādot, ka “Raksti nemāca svētos piesaukt vai meklēt palīdzību no svētajiem.” Un, ja mācību vai doktrīnu nevarēja pamatot … Turpināt Tikai viens Vidutājs lasīšanu

“Vidutāja” parādīšanās

Parādās Jēzus. Pats Dievs kļūst par cilvēku un novērš plaisu, kuru mēs esam radījuši starp Viņu un sevi. Viņš un vienīgi Viņš spēj mūs glābt no mums pašiem un no Tēva dusmām. Jēzus ir vidutājs starp mums un Dievu Tēvu. Tā ir galvenā vārda “starpnieks” nozīme, ko lieto Sv. Pāvils: “Jo ir viens Dievs, kā … Turpināt “Vidutāja” parādīšanās lasīšanu

Vienīgais starpnieks

“Jēzus no jauna saved mūs kopā ar Dievu. Un Viņš ir vienīgais, kas to spēj.” Bez šaubām, tu lūdz Jēzu. Bet vai tu zini, ka Jēzus lūdz arī par tevi? Agrāk pagātnē Jēzus dzīvoja, mira, miesīgi augšāmcēlās un tika uzņemts debesīs. Kādreiz nākotnē Viņš atgriezīsies, lai tiesātu. Šis patiesības mēs jau esam apskatījuši. Bet kas … Turpināt Vienīgais starpnieks lasīšanu

Kā augšāmcelta miesa

Luteriskās ticības apliecības grāmatas izmanto arī kapa metaforu, kā Konkordijas formulā: “Tā nu gluži kā cilvēks, kas ir miris miesīgi, paša spēkiem nevar sagatavoties vai darīt sevi spējīgu atkal saņemt laicīgo dzīvību, tāpat cilvēks, kas ir garīgi miris grēkos, nevar saviem spēkiem pievērsties vai sagatavoties garīgās, debesu dzīvības un taisnības saņemšanai.” Pievēršanās ticībai nozīmē garīgu … Turpināt Kā augšāmcelta miesa lasīšanu

Kā akmens

Augsburgas ticības apliecība noliedz, ka “bez Svētā Gara, vienīgi ar dabīgajiem spēkiem, mēs varētu Dievu pār visām lietām mīlēt, tāpat Dieva pavēles pildīt.” Cilvēki vienkārši nespēj izvēlēties kļūt par kristiešiem un darīt tādus darbus, kas sasniegtu šo cēlo mērķi. Augsburgas ticības apliecība gūst šo uzskatu no bibliskās mācības par “iedzimto grēku”, saskaņā ar kuru visi, … Turpināt Kā akmens lasīšanu

Ne gluži kā akmens

Luteriskās ticības apliecības grāmatas neapgalvo, ka cilvēkiem nepiemīt pilnīgi nekāda brīvā griba. Augsburgas ticības apliecība apraksta, ko cilvēku dabīgās spējas var izlemt un vēlēties dabīgajā stāvokli, kurā viņi ir piedzimuši: “Cilvēka gribai ir kaut kāda brīvība piepildīt pilsonisko taisnīgumu un izvēlēties prātam pakļautas lietas.” Viņi nav kā akmeni. Dabīgais prāts un griba ļauj cilvēkam apsvērt … Turpināt Ne gluži kā akmens lasīšanu

Brīvā griba

“Mums, cilvēkiem, ir dota liela izvēles brīvība — piemēram, ēst vai neēst, dzert vai nedzert, iet ciemos vai neiet. Taču mums nepiemīt dabīgais gribasspēks ticēt Jēzum Kristum.” Kādā ziņā cilvēks ir līdzīgs akmenim? Šis jautājums izklausās pēc bērnu mīklas. Taču luterāņiem tas ir vienmēr bijis ļoti svarīgs jautājums. Viena no mūsu luteriskajām ticības apliecības grāmatām, … Turpināt Brīvā griba lasīšanu

Pagaidām

Dievam nav jāgaida līdz pastardienai, lai spriestu savu tiesu. Piemēram, Luters paredzēja Dieva sodu vāciešiem, jo viņi nepieņēma Evaņģēliju, kuru bija atjaunojusi reformācija. Mēs nevaram iedomāties sevi Dieva vietā, taču mēs apzināmies, ka Dievs soda, neatklājot Evaņģēliju tiem, kas to nepieņem. Viscaur Bībelē Dievs piedraud un soda tagadnē, gatavojoties pastardienai. Plūdi, kas iznīcināja pasauli Noas … Turpināt Pagaidām lasīšanu

Millenārisms

Lai gan reformācijas laikā visas puses vienojās par Kristus redzamo atkalnākšanu, anabaptisti gatavojās Viņa atnākšanai, mēģinot nodibināt pasaulīgu valstību. Viņu neveiksmīgais sociālais eksperiments balstījās uz maldu mācību, ko dēvē par “millenārismu”, kas latīņu valodā nozīmē tūkstošgadi. Mūsdienās daudzi, ja ne visi, fundamentālisti un “evaņģēliskie” ir millenāristi, kas tic, ka Kristus savā atkalnākšanā nodibinās pasaulīgu valstību. … Turpināt Millenārisms lasīšanu

Mirušo augšāmcelšanās

Romas katoļi pilnībā piekrita luterāņiem tajā, ko māca Apoloģija: “Pasaules galā parādīsies Kristus un atmodinās visus mirušos, piešķirot mūžīgu dzīvību un mūžīgu iepriecu dievbijīgajiem un nolādot bezdievjus nebeidzamām mocībām kopā ar velnu.” Abas konfesijas apliecina iepriekš minēto Apustuļu un Nīkajas ticības apliecībās, bet jo īpaši skaidri Atanāsija ticības apliecībā, kas bieži tiek izmantota Trīsvienības svētkos: … Turpināt Mirušo augšāmcelšanās lasīšanu

Debesis un elle

Kas tad notiks ar “avīm” un “āžiem”? Jēzus māca, ka Viņš “liks avis pa savu labo roku un āžus pa kreiso roku. Tad Ķēniņš sacīs tiem, kas pa labo roku: nāciet šurp, jūs mana Tēva svētītie, iemantojiet valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma”. Pēc tam viņš vērsīsies pie tiem, kuri atrodas pa kreisi: … Turpināt Debesis un elle lasīšanu

Kristus atkalnākšana

“Kristieši gaida uz Kristus atkalnākšanu – nevis bailēs, bet paļāvībā.” 16. gadsimta luterāņu reformatori un Romas katoļi nebija vienisprātis par daudziem jautājumiem. Taču viņu starpā nepastāvēja ne mazākās nesaskaņas attiecībā uz to, ko Augsburgas ticības apliecība sludina par Kristus atkalnākšanu: “Tāpat māca, ka Kristus pasaules nobeigumā nāks turēt tiesu un uzmodinās visus mirušos; dievbijīgajiem un … Turpināt Kristus atkalnākšana lasīšanu

“Divas valstības”

Viss iepriekš minētais ir kļuvis pazīstams kā luteriskā mācība par “divām valstībām”. Tas nozīmē, ka skaidrā atšķirība starp bauslību un Evaņģēliju prasa tikpat skaidru atšķirību starp kristiešu pienācīgo attieksmi pret Baznīcu un valsti. Dievs ir Kungs – abu valstību Kungs, gan Baznīcas, gan valsts Kungs. Taču Baznīca pastāv, lai apliecinātu Kristu. Patiess garīgais taisnīgums sakņojas … Turpināt “Divas valstības” lasīšanu

Jaunas Baznīcas un valsts attiecības

Lutera īstenotā Baznīcas reformācija lika pamatus jaunām Baznīcas un valsts attiecībām. Lai gan tā nepieprasīja Baznīcas un valsts atdalīšanu (un daudzās luteriskās valstīs Baznīcas un valsts sfēru sajaukums netika mazināts), tai ir pietiekami lielas izaugsmes iespējas Amerikas plurālisma demokrātijas eksperimenta ietvaros. Augsburgas ticības apliecības 16. artikuls skaidri pasludina, ka civilā valdība ir laba – pretēji … Turpināt Jaunas Baznīcas un valsts attiecības lasīšanu

Kristieši un valdība

“Nav viegli uzturēt pareizas attiecības starp Baznīcu un valsti. Bet tas nav arī neiespējami.” No visām iespējamajām pusēm kristieši mūsdienās sastopas ar Baznīcas un valsts sfēru sajaukumu. Piemēram, kad sabiedriski apzinīgas baznīcas institūcijas pieņem liberālu nostāju attiecībā uz federālo un valsts likumdošanu, tās to bieži dēvē par “kristīgu” nostāju. Bet arī tur, kur kādas baznīcas … Turpināt Kristieši un valdība lasīšanu

Patiesa vienotība un brīvība

Šīs patiesības, protams, no jauna jāpiemēro katrai dienai un laikmetam, kad Baznīca no jauna izskata savu tradīciju nolūku un noderīgumu. Un tas nekad nav viegls un strīdus neizraisošs uzdevums. 20. gadsimta 30. gados luterāņu teologs Teodors Grēbners uzrakstīja grāmatu The Borderland of Right and Wrong. Tajā viņš aplūkoja jautājumu par kristīgo brīvību un tās izmantošanu … Turpināt Patiesa vienotība un brīvība lasīšanu